Rīgas iedzīvotāju atkarība no bankām un nākotnes perspektīvas

Rīgas pilsēta ir valsts valstī. Ņemot vērā tās iespaidīgo iedzīvotāju skaitu un ekonomisko potenciālu, Rīgu varētu uzskatīt par pilsētvalsti, tikai bez savas armijas. Diemžēl neskatoties uz savu kapitālu, Rīga līdz šim brīdim nav varējusi vai gribējusi izveidot savu pilsētas banku. Rīgas pilsētas bankas izveidošana ļautu krietni vien lētāk nodrošināt pilsētas infrastruktūras projektu un ražošanas attīstību. Līdzekļus varētu iegūt kotējot akcijas biržā vai piesaistot noguldītājus no ārpuses, vienlaikus jau pamatdokumentos ierakstot, ka pilsētas bankas kontrolpaketei uz mūžīgiem laikiem ir jāatrodas pilsētas domes rokās, bez tiesībām to atsavināt, ieķīlāt vai kā citādā veidā apgrūtināt.

Šobrīd Rīgas dome ir paņēmusi daudzu miljonu kredītus – Dienvidu tilta būvniecībai, Rīgas Satiksmes tramvaju atjaunošanai, neskaitāmus mazākus aizdevumus. Papildus bija plānots aizņemties Ziemeļu pārvada būvniecībai, kas savienotu Sarkandaugavu ar Daugavas pretējo malu, bet par laimi no šīs ieceres dome patlaban ir atteikusies. Ņemot vērā, ka par finansējuma piesaisti ir jāmaksā procenti, no tā cieš visi Rīgas iedzīvotāji, kas reāli šos procentus arī maksā. Piemēram, Dienvidu tilta gadījumā par finansējuma piesaisti no DNB bankas Rīgas pilsētas iedzīvotāji procentos samaksās vairāk kā simts miljonus eiro. Jāpiezīmē, ka tilta būvniecībai netika piesaistīti līdzekļi no ES fondiem, kas no šodienas skatpunkta raugoties bija neprāts.

Atskatoties vēsturē vai palasot bībeli mēs redzam, ka jau kopš neatminamiem laikiem augļošana ir tikusi uzskatīta par nepareizu, netikumīgu un sodāmu rīcību. Augļošana ir naudas aizdošana uz nesamērīgi augstiem procentiem, kas būtiski apgrūtina aizņēmēja iespējas atmaksāt parādus savlaicīgi. Sankcijas par saistību nepildīšanu senos laikos varēja nozīmēt arī parādnieka pārdošanu verdzībā. Mūsdienās sekas ir krietni vien mīkstākas, taču tāpat neliela daļa parādnieku, kas nav spējīgi vai nevēlas pildīt saistības ir spiesti pārdot savus īpašumus, lai norēķinātos par patērēto. Attiecībā uz pilsētas aizņēmumiem varam uzskatīt, ka brīdī, kad saistības pārsniedz noteiktu slieksni pilsēta sāk apdraudēt pati savu finansiālo labklājību un attīstības iespējas. Maksa par piesaistīto finansējumu atņem enerģiju no nākotnes paaudzēm, prasa līdzekļus no darbiem, kas vēl nav izdarīti.

Iedzīvotājiem līdzīgā situācijā jau sen varētu tikt pasludināta maksātnespēja, jo parādsaistību apmērs ir nesamērīgs. Diemžēl pilsētām bankrotēt nav iespējams, taču ir iespējams panākt vienošanos par procentu maksājumu samazināšanu. Rīgai šobrīd ir laba kredītvēsture, jo tā pilda savas saistības, taču, ja salīdzinām ar periodu pirms desmit gadiem, tad uzkrājuma vietā ir izveidojies budžeta deficīts. Iedzīvotājiem, kuriem ir sabojāta kredītvēsture aizņemšanās iespējas ir zemākas, jo veicot maksātspējas izvērtējumu aizdevēji sliktu vēsturi vērtē kā sliktu signālu. Protams, katra situācija tiek vērtēta individuāli, jo ne vienmēr pārkāpums ir bijis būtisks, taču ieraksts parādnieku reģistrā saglabājas. Kredīti ar negatīvu kredītvēsturi Latvijas un Rīgas iedzīvotāju vidū tiek novēroti. Cilvēki, kas ir pieļāvuši kļūdas kļūst gudrāki, jo mācās tikai no savām kļūdām un ar laiku iespējams kļūst finanšu jomā krietni lietpratīgāki nekā tie, kam nekad nav bijuši aizņēmumi. Attiecībā uz Rīgas pašvaldību diemžēl šāda situācija nav tik vienkārši iespējama, jo politiķu varas kontinuitāte un dzīves cikls vairumā gadījumu nesniedzas ilgāk par vienu vēlēšanu ciklu. Pašreizējais domes sastāvs neatkarīgās Latvijas Rīgas vēsturē ir samērā unikāls, jo viena un tā pati partija pie varas ir ilgāk nekā to priekšteči.

Ilgtermiņā varam tikai cerēt, ka pilsētas vadībā modīsies veselā saprāta dzirksts un pilsētas budžets tiks apsaimniekots tāpat kā to darītu ar savu personīgo maciņu, t.i. apzinīgi un saprātīgi.