Ilgtermiņa finanšu saistības privātpersonām

Ir labi dzīvot bez parādiem, bet reizēm vēlme pēc sadzīves komforta uzlabošanas ņem virsroku pār taupītāja dvēseli un tiek pieņemts lēmums. Lielākā daļa, kas izšķiras par šādu soli skatās, kādas finansējuma iespējas piedāvā kredītiestādes (bankas) un aizdevumi internetā. Pirmajos parasti ir pieejami dažādi patēriņa aizdevumi, kas izmaksā līdz 36% gadā. Interneta kreditori prasa augstākus procentus, taču piedāvā lielāku elastību pieteikumu izskatīšanā. Rīgas iedzīvotājiem pieejami gan īstermiņa aizdevums 1 mēnesim, gan vairākiem gadiem. Lielai daļai optimālais parāda atmaksas termiņš ir 2 gadi, tādēļ kredīti uz 24 mēnešiem ir viena no populārākajām izvēlēm. Divu gadu termiņš ir pietiekami ilgs laiks, lai nomaksātu vairāku tūkstošu eiro parādu un vienlaikus būtu puslīdz drošam, ka nebūs iztērēts pārlieku daudz procentu maksājumos. Ja izvēlēts ilgāks līguma darbības termiņš arī labi. Tas ļauj samazināt ikmēneša maksājuma apmēru un paralēli krāt naudu citā kontā, lai atmaksātu parādu pirms termiņa. Latvijas likumdošana pieļauj iespēju nomaksāt parādu priekšlaicīgi bez papildus komisijas. Kredītiestādēm šāds variants, protams, nepatīk, jo tās ir rēķinājušās ar noteiktu peļņu, līdz ar to varam būt pateicīgi, ka Saeima vismaz šajā jautājumā nav pakļāvusies banku lobiju ietekmei.

Tas, cik daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlas patēriņa aizdevumus nav precīzi zināms, jo šāda statistika netiek publiski izpausta. Mēs tomēr zinām, ka aizdevumos patēriņa vajadzībām katru gadu tiek izsniegti vairāki desmiti miljoni eiro (pēc banku datiem). Ja šajā statistikā mēs iekļautu arī informāciju no nebanku kredītdevēju darbības, skaitļi būtu krietni iespaidīgāki. Nebanku kreditori katru gadu aizdevumos izsniedz vairākus simtus miljonus eiro, taču arī to peļņas procents ir ievērojams. Atkarībā no uzņēmuma darbības specifikas un tirgus apjoma, tā peļņa var sasniegt pat vairāk kā 50% no apgrozījuma. Pēdējos gados peļņas rādītāji gan ir mazliet pasliktinājušies, jo nebanku kredītu devējiem tiek piemērota stingrāka uzraudzība. Rezultātā aizdevumi vairs netiek izsniegti tik vieglprātīgi kā tas notika vēl pirms pāris gadiem, kad aizņemties bija iespējams gan bezdarbniekam, gan cilvēkam bez jebkādiem ienākumiem. Parāda piedziņa un naudas līdzekļu atgūšana šādās situācijās tika veikta uz klienta radinieku vai piederošo mantu pārdošanas rēķina. Protams, daļa no aizņēmējiem parādus vispār nekad neatmaksāja, kā rezultātā cieta pārējie klienti, kas bija spiesti maksāt augstākas procentu likmes, lai segtu negodprātīgo klientu radītos zaudējumus attiecīgajam uzņēmumam.

Izvēloties aizdevumu, gan jāņem vērā, ka jebkuras saistības, kā jau to pats vārds saka priekšā ir saistītas ar risku. Cilvēkiem, kas nespēj izpildīt līgumu ir jārēķinās ar sekām, ko paredz pats līgums un Latvijas likumdošana. Attiecīgā uz ilgtermiņa aizņēmumiem procenti parasti ir zemāki, taču arī summas mēdz būt krietni lielākas, kā rezultātā ikmēneša maksājums joprojām ir samērā liels. Paņemt kredītu ir viena lieta, bet to atmaksāt, kas pavisam cits. Ja rodas problēmas ir svarīgi tās risināt uzreiz. Vairākās bankās, piemēram, tiek piedāvātas kredītbrīvdienas, kam iespējami divi varianti – procentu atlikšana (jāmaksā tikai pamatsumma) vai visu maksājumu atlikšana uz noteiktu laiku – 1, 2, 3 mēnešiem. Abos variantos kreditors īslaicīgi cieš zaudējumus, bet vēlas gūt peļņu. Klientiem, kas pras kredītbrīvdienas vēlāk tiek piemēroti augstāki procenti vai labākajā gadījumā tiek lūgts segt tikai komisijas maksu par kredītbrīvdienām.

Cilvēkiem, kas nevar izpildīt kredītsaistības jārēķinās, ka no parāda viņi netiks atbrīvoti. Sarunu ceļā reizēm ir iespējams panākt procentu samazināšanu, bet tas arī ir lielākais ieguvums. Ilgstoši nemaksātāji tiek iekļauti parādnieku reģistros un pret viņiem tiek vērsta parāda piedziņa (ar parādu piedzinējiem) vai vēlāk ar tiesu izpildītājiem (pēc tiesas sprieduma). Pilnīgi brīvs no kredītsaistībām Latvijā var tikai a) nomaksājot parādus vai b) maksātnespēja. Pēdējais variants ir gana sarežģīts, taču tā ir laba alternatīva cilvēkiem, kas ir iekļuvuši parādos, kas lielāki nekā viņu spēja tos reāli izpildīt. Ar maksātnespējas palīdzību ir iespējms norakstīt pat parādus vairāku simtu tūkstošu vai miljonu apmērā. Šobrīd maksātnespēju ir izgājuši jau vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un viņi ir laimīgi, jo savā internetbankā vairs neredz, ka ir parādā, bet vienkārši nullīti vai kādus nebūt ienākumus. Protams, brīdī, kad vajadzīgs aizdevums nevajag domāt, ka obligāti būs vajadzīga maksātnespēja vai būs jāmaksā sodi. Aizņemties vispār drīkst tikai tad, ja ir 100% pārliecība, ka varēsiet atmaksāt parādu bez liekiem stresiem. Nav jēgad dzīvot izremontētā dzīvoklī un katru nakti murgot par parādu piedzinējiem.  Rīkojieties atbildīgi.

Rīgas iedzīvotāju atkarība no bankām un nākotnes perspektīvas

Rīgas pilsēta ir valsts valstī. Ņemot vērā tās iespaidīgo iedzīvotāju skaitu un ekonomisko potenciālu, Rīgu varētu uzskatīt par pilsētvalsti, tikai bez savas armijas. Diemžēl neskatoties uz savu kapitālu, Rīga līdz šim brīdim nav varējusi vai gribējusi izveidot savu pilsētas banku. Rīgas pilsētas bankas izveidošana ļautu krietni vien lētāk nodrošināt pilsētas infrastruktūras projektu un ražošanas attīstību. Līdzekļus varētu iegūt kotējot akcijas biržā vai piesaistot noguldītājus no ārpuses, vienlaikus jau pamatdokumentos ierakstot, ka pilsētas bankas kontrolpaketei uz mūžīgiem laikiem ir jāatrodas pilsētas domes rokās, bez tiesībām to atsavināt, ieķīlāt vai kā citādā veidā apgrūtināt.

Šobrīd Rīgas dome ir paņēmusi daudzu miljonu kredītus – Dienvidu tilta būvniecībai, Rīgas Satiksmes tramvaju atjaunošanai, neskaitāmus mazākus aizdevumus. Papildus bija plānots aizņemties Ziemeļu pārvada būvniecībai, kas savienotu Sarkandaugavu ar Daugavas pretējo malu, bet par laimi no šīs ieceres dome patlaban ir atteikusies. Ņemot vērā, ka par finansējuma piesaisti ir jāmaksā procenti, no tā cieš visi Rīgas iedzīvotāji, kas reāli šos procentus arī maksā. Piemēram, Dienvidu tilta gadījumā par finansējuma piesaisti no DNB bankas Rīgas pilsētas iedzīvotāji procentos samaksās vairāk kā simts miljonus eiro. Jāpiezīmē, ka tilta būvniecībai netika piesaistīti līdzekļi no ES fondiem, kas no šodienas skatpunkta raugoties bija neprāts.

Atskatoties vēsturē vai palasot bībeli mēs redzam, ka jau kopš neatminamiem laikiem augļošana ir tikusi uzskatīta par nepareizu, netikumīgu un sodāmu rīcību. Augļošana ir naudas aizdošana uz nesamērīgi augstiem procentiem, kas būtiski apgrūtina aizņēmēja iespējas atmaksāt parādus savlaicīgi. Sankcijas par saistību nepildīšanu senos laikos varēja nozīmēt arī parādnieka pārdošanu verdzībā. Mūsdienās sekas ir krietni vien mīkstākas, taču tāpat neliela daļa parādnieku, kas nav spējīgi vai nevēlas pildīt saistības ir spiesti pārdot savus īpašumus, lai norēķinātos par patērēto. Attiecībā uz pilsētas aizņēmumiem varam uzskatīt, ka brīdī, kad saistības pārsniedz noteiktu slieksni pilsēta sāk apdraudēt pati savu finansiālo labklājību un attīstības iespējas. Maksa par piesaistīto finansējumu atņem enerģiju no nākotnes paaudzēm, prasa līdzekļus no darbiem, kas vēl nav izdarīti.

Iedzīvotājiem līdzīgā situācijā jau sen varētu tikt pasludināta maksātnespēja, jo parādsaistību apmērs ir nesamērīgs. Diemžēl pilsētām bankrotēt nav iespējams, taču ir iespējams panākt vienošanos par procentu maksājumu samazināšanu. Rīgai šobrīd ir laba kredītvēsture, jo tā pilda savas saistības, taču, ja salīdzinām ar periodu pirms desmit gadiem, tad uzkrājuma vietā ir izveidojies budžeta deficīts. Iedzīvotājiem, kuriem ir sabojāta kredītvēsture aizņemšanās iespējas ir zemākas, jo veicot maksātspējas izvērtējumu aizdevēji sliktu vēsturi vērtē kā sliktu signālu. Protams, katra situācija tiek vērtēta individuāli, jo ne vienmēr pārkāpums ir bijis būtisks, taču ieraksts parādnieku reģistrā saglabājas. Kredīti ar negatīvu kredītvēsturi Latvijas un Rīgas iedzīvotāju vidū tiek novēroti. Cilvēki, kas ir pieļāvuši kļūdas kļūst gudrāki, jo mācās tikai no savām kļūdām un ar laiku iespējams kļūst finanšu jomā krietni lietpratīgāki nekā tie, kam nekad nav bijuši aizņēmumi. Attiecībā uz Rīgas pašvaldību diemžēl šāda situācija nav tik vienkārši iespējama, jo politiķu varas kontinuitāte un dzīves cikls vairumā gadījumu nesniedzas ilgāk par vienu vēlēšanu ciklu. Pašreizējais domes sastāvs neatkarīgās Latvijas Rīgas vēsturē ir samērā unikāls, jo viena un tā pati partija pie varas ir ilgāk nekā to priekšteči.

Ilgtermiņā varam tikai cerēt, ka pilsētas vadībā modīsies veselā saprāta dzirksts un pilsētas budžets tiks apsaimniekots tāpat kā to darītu ar savu personīgo maciņu, t.i. apzinīgi un saprātīgi.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Rīgā

Latvijas galvaspilsēta ir pati lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā Baltijas jūras reģionā. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Rīgā patlaban mitinās 696 593 iedzīvotāji. Protams, tie ir tikai oficiālie dati, jo salīdzinoši daudzi iedzīvotāji Rīgā strādā,  mācās un dzīvo bez deklarēšanās, t.sk. visi studenti, kas katru gadu ierodas galvaspilsētā apgūt augstāko izglītību vai mācīties kādā no Rīgas specializētajām vidusskolām vai tehnikumiem. Papildus jāpieskaita arī tie cilvēki, kas ik dienu ierodas Rīgā strādāt, bet vakarā dodas uz savām mājām. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, varam spekulēt, ka Rīgā ik dienas uzturas gandrīz miljons iedzīvotāju, bet lielo svētku reizēs to skaits ir vēl lielāks. Rīgai pieguļošajās pašvaldībās – Rīgas reģionā oficiāli dzīvo 1`081`137 iedzīvotāji.

Vēsturiskās iedzīvotāju skaita izmaiņas Rīgā
    Gads Iedzīvotāji    
    1767 19500    
    1867 102600    
    1897 282200    
    1913 517500    
    1920 185100    
    1940 353800    
    1945 228200    
    1955 566900    
    1965 665200    
    1975 795600    
    1987 900300    
    1990 909135    
    1998 786612    
    2005 731762    
    2010 709145    
    2014 701185    
    2015 696593    

(Tabulas dati no wikipedia)

Rūpīgs vērotājs tabulā pamanīs krasas iedzīvotāju skaita izmaiņas. Pieaugums lielā mērā saistīts ar pilsētas un visas valsts attīstību (miera laiki). Dramatiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums novērojams kara gados un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Atgūstot neatkarību būtiski samazinājās rūpniecība un no valsts aizbrauca liela daļa Krievijas militārpersonu un citu padomju republiku iedzīvotāju. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits samazinājies arī dēļ migrācijas un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Tomēr neskatoties uz iepriekš minēto Rīga joprojām ir trešā lielākā pilsēta Baltijas jūras krastā un pārskatāmā nākotnē tāda arī saglabāsies.

Paralēli rodas loģisks jautājums, ja kādā brīdī Rīgā varēja dzīvot gandrīz miljons iedzīvotāju un tagad to skaits formāli ir par vairākiem sitmiem tūkstošu mazāks, kas notiek ar brīvajām dzīvojamajām platībām ?

Rīga brīva no auto

Latvijas galvaspilsētā Rīgā oficiāli dzīvo gandrīz 800 tūkstoši iedzīvotāju, bet darbadienās uzturas krietni vien vairāk. Varam uzskatīt, ka darba dienās Rīgā kopumā atrodas vairāk kā puse no Latvijas iedzīvotājiem, jo pat statistikas pārvalde uzskata, ka Latvijā dzīvo jau mazāk kā 2 miljoni iedzīvotāji. Iemesls iedzīvotāju skaita samazinājumam Latvijas mērogā ir pieaugošā emigrācija un zemā dzimstība. Tajā pašā laikā Rīgas iedzīvotājiem, kas ārpus galvaspilsētas izbrauc reti šādas pārmaiņas nav redzamas. Automašīnu skaits uz Rīgas ielām nekļūst mazāks pat neskatoties uz šķietamo ekonomikas krīzi un arī uz ielām cilvēki ir tikpat, cik vienmēr.

Kā samazināt auto skaitu Rīgā ?

Pats labākais un reizē arī vienkāršākais veids, kā ierobežot auto plūsmu Rīgas ielās ir izveidot Brīvības ielai alternatīvu maršrutu. Daudzi, kas ikdienā dodas no Kurzemes uz Vidzemi un otrādi nemaz nevēlas braukt cauri Rīgai, bet nav reālas alternatīvas. Rīgas apvadceļš, kas iet cauri Salaspilij ir pārāk liels aplis un nav ne ekonomiskā, ne laika ziņā izdevīgs risinājums. Zinām, ka Rīgas dome pie šī risinājuma strādā un tuvāko 10 gadu laikā risinājums arī varētu rasties. Vai tas būs ekonomiski izdevīgi Rīgas iedzīvotājiem, protams, ir cits jautājums, jo ar ceļu būvniecības izmaksām mums ir kā ir.

Otrs risinājums ir veicināt veloceliņu izveidi pilsētā, jo velobraucēju skaits pieaug ar katru gadu. Praksē tas arī tiek darīts, diemžēl ne pietiekamā ātrumā. Papildus šķērslis ir velonovietņu trūkums, kas katru velosipēda atstāšanu (pat pieķēdētu) nozīmē, ka atgriežoties savu braucamrīku, iespējams, vairs nemaz nesastapsi. Apsargātu velostāvietņu izveide līdzīgi kā tas ir Vācijas lielākajās pilsētās būtu laba izvēle. Piemērota vieta šādam risinājumam būtu dzelzceļa stacijas rajons, taču stāvvietu būtu jāierīko pazemē. Iekļūt stāvvietā varētu tikai ar īpašu žetonu un arī videonovērošanai būtu jābūt obligātai.

Trešais risinājums ir park & ride stāvvietu izveidošana perimetrā ap Rīgas robežām. Stāvvietu izmantotājiem vajadzētu piešķirt atlaides sabiedriskā transporta izmantošanai gan mēnešbiļetēm, gan vienreizējiem apmeklējumiem. Nav nosēpums, ka jau tagad auto novietošana Rīgas centrā var izmaksāt vairāk nekā labas pusdienas, baseina vai fitnesa zāles apmeklējums. No otras puses, ja ceļā jādodas ar maziem bērniem, tad daudzi ir gatavi maksāt lielu summu par to, lai bērnus izvadātu ar iespējami lielāku komfortu un nesaķertu kādas slimības sabiedriskajā transportā.

Vai rīdzinieki var atļauties aizņemšanos ?

Rīgas pilsētas budžets regulāri tiek veidots ar deficītu. Sabiedriskā transporta nomaiņai tiek ņemti kredīti vairāku simtu miljonu apmērā un arī tilts tika celts uz kredīta. Tāpat arī pensionāri pa Rīgu vizinās ar atlaidēm vai vispār bez maksas, kā rezultātā rītos sabiedriskais transports ir piebāzts, bet biļete maksā 2 eiro par vienu braucienu. Budžeta deficīts tiek mazināts, izpārdodot vecos īpašumus vai ieviešot papildus nodevas un dārgas autostāvvietas. Rodas jautājums, kam par labu darbojas Rīgas dome un vai šāda pieeja ir saimnieciski pareiza. Atbildi uz šo jautājumu var atrast katrs pats. Iedomājies, ka pilsētas budžets ir tavs personīgais budžets. Daudzi izdevumi ir tekošās izmaksas no kurām nav iespējams atteikt, taču ir fantāziju projektu, kuru realizāciju ir iespējams veikt ilgā laika periodā no saviem izdevumiem, var ņemt aizdevumu var spēlēt loterijas u.t.t.

Rīgas budžets šobrīd netiek veidots ilgtspējīgi, pakalpojumi tiek pirkti ne pēc finansiālā izdevīguma principa un vērojamas arī citas problēmas. Protams, Rīga pamazām kļūst pievilcīgāka, taču tas notiek dzīvojot uz parāda un ilgtermiņā radīs vairāk problēmas nekā ieguvumus. Maksātāji būs paši iedzīvotāji. Tāpat kā cilvēks, kas dzīvo izlaidīgu dzīvesveidu sabojā savu ķermeni arī pilsētas smadzenes var sabojāt iztikšanu un pārtikšanu visiem pārējiem. Notikumu attīstību varēsim redzēt jau pēc dažiem gadiem. Hauk.